Es gribētu ticēt, ka pēdējā gada laikā jūs esat kaut ko dzirdējuši par skābju/sārmu līdzsvaru mūsu ķermenī. Neesat? Vai esat, bet īstas skaidrības nav?
Ko tāds saskābis?
Šādu jautājumu mēs mēdzam uzdodam saīgušam, neapmierinātam cilvēkam.
Kāpēc? Jo seja un uzvedība jau pati liecina par kādu aizvainojuma iemeslu. Saskābstam neforšu emociju rezultātā.
Neviens var nebūt pie vainas, cilvēki mēdz saskābt būdami neapmierināti paši ar sevi, ar laikapstākļiem utt. Tieši tāpat mēs varam saskābt no iekšpuses.
Pēdējo mēnešu laikā esmu izlasījusi daudz. Dažādas svaigēdāju grāmatas, ph brīnumu, grāmatas par badošanos, grāmatas par slimību emocionālo izcelsmi, ļoti daudz dažādu lekciju materiālus, runājusies ar dažādiem speciālistiem un entuziastiem.
Dažos uzskatos ir gandrīz 100% vienprātība, citos vēl "zinātnieki strīdas". Tamdēļ šoreiz vairāk par to vienojošo, tas tomēr dod zināmu drošības sajūtu, ka viss tas nav- kaut kur kaut kā no pirksta izzīsts.
Galvenais princips ir tāds- skābā organismā vairojas "viss kaut kas", sārmainais iet roku rokā ar veselību. Pie "viss kaut kas" jāmin tādas lietas- kā parazīti, sēnes, vīrusi, iekaisumi, audzēji. Nu nav vajadzīgs uzskaitīt pilnu komplektu. Nekas labs. Jo ilgāk mēs skābstam, jo skābejiens ir pamatīgāks. Es pieņemu,ka dažiem tas izraisīs smaidu, kāds cits teiks, aha, kāpēc mans ārsts neko tādu nav teicis. Redziet, ar ārstiem ir tā, ka viņi zina tikai to, ko viņiem obligāti ir jāiemācās.
Lasot Krievijas reimataloga Pāvela Jevdokimenko grāmatu par slimību cēloņiem (grāmatas otrs nosaukums ir ko jums nepastāstīs ārsti), atradu svarīgu piezīmi- "..daudzi ārsti uzskata, ka runāt par slimību psiholoģiskajiem cēloņiem ir gandrīz vai nepieklājīgi. Varbūt tas škitis dīvaini, taču daudz vairāk par negatīvo emociju ietekmi uz organismu zina fiziologi un bioķīmiķi. Tomēr rodas iespaids, ka fizioloģija un bioķīmija eksistē atrauti no medicīnas, gluži kā uz citas planētas".
Tāpēc ārsti ir tik zinoši, cik bijuši zinoši viņu pasniedzēji vai viņi paši papildus izglītojušies. Nepārprotiet, es saku ārstiem lielu paldies par to, ko viņi dara, bet tas, kas mani neapmierina, ka mūsdienu medicīna lielākoties apkaro (bieži apspiež) sekas un simptomus, bet pat nemēģina atrast cēloni. Klasisks teiciens pie ārstiem- tas viss no nerviem. Nu tieši, tā, bet kāpēc neviens tad nesaka, ka veltīgi gandrīz to tabletīti ēst,ja iekšā cilvēku ēd aizvainojums, dusmas, neapmierinātība, nepiedošana, grūtsirdība. Arī ārstnieciskas badošanās grāmatas par pārsteigumu lasīju, ka badojoties mēs esam spiesti nonākt līdz tiem psiholoģiskajiem iemesliem, kuru ir slimības sākumcēlonis.
Jums šķiet,ka novirzījos no tēmas par skābajiem gurķiem. Nē. Jo organisma viens no galvenajiem sārmināšanā/skābināšanās veidiem ir psiholoģija. Sauciet to par emocijām vai kā savādāk, bet tas ir tas, ko mēs domājam, jūtam, ar ko esam pabaroti.
Lasiju par pētījumu, kurā pierādīts, ka cilvēka ph līmenis paliek skābāks dzirdot bērna raudas, skatoties ziņas vai atrodoties pie elektroierīcēm utt. Savukārt sārmina pastaiga dabā, smiekli, apskāvieni utt. Ja jau tas konkrētā mirklī uzrāda pozitīvus rezultātus, tad cik gan liela loma tam ir ilgtermiņā!!
Daudzi ph entuziasti uzsver, ka vislielākā loma ir pārtikai, uzturam, bet es oponēju. Jo es pati to esmu skaidri piedzīvojusi, ēst vari cik sārmaini vien vēlies, ēst kaudzēm uztura bagātinātājus,ka ir superīgi un brīnišķīgi, bet ja iekšējais konflikts netiek pārvarēts, tas viss dod- nu 30-40% efektivitātes. Tas pats reimatologs min, ka pacienti kuru saslimšanai nav psiholoģisks iemesls, un tādi ir mazākā daļa, daudz vieglāk atveseļojas, panes terapiju, zāļu blakņu gandrīz nav. Nu par šo tēmu es būtu gatava runāt daudz un dikti, jo tā man ir tik aktuāla.
Nākamais ļoti svarīgais sārmainas vides radītājs- ūdens. Mazliet atšķiras daudzums, kādu iesaka izdzert dienas laikā. Tas ir no 1.5l visiem lieliem cilvēkiem vai 1.5l-3l atkarībā no ķermeņa masas. Bet nozīme ir arī ūdens kvalitātei. Es priecājos, ka pēdējo nedēļu laikā no vairākiem avotiem dzirdēju tam apstiprinājumu. Nekvalitatīvu ūdeni tikai apgrozam sevī, bet tas jau vien ir labāk, nekā neuzņemt to vispār. Cilvēki cenšas ūdeni padarīt sārmainu. Vieni piespiež laimu klāt, citi bagātina ar mikroelementiem, noteikti ir vēl dažādi veidi. Ir būtiski dzeramo ūdeni parbaudit, vai tas nesatur kādus nevēlamus piejaukumus, to var izdarīt vairākās vietās. Pat ja ņemat no avota. Arī avotos ir atrasti visādi brīnumi, piem. lamblijas!!
Nu tad trešais svarīgais faktors ir uzturs. Tāpēc jau svaigēdaji ēd svaigu, jo viņu pārliecība ir, ka tā viņi nodrošina maksimāli sārmainu vidi. Ir arī ph diēta, kad ēd diezgan dažādas lietas, bet skatās attiecību lielumu. Sārmainiem produktiem ēdienreizē ir jābūt 70-80%, skābiem 20-30%. Ierindas latvietim ir otrādi. Internetā ir pilns ar tabulām par to, kas ir skābs, kas sārmains. Pavaicājiet google tantei:) Te uzreiz saceļas vētra! Jums noteikti nepietiek kalcija, cik riekstos ir kalorijas, kā var ēst tik daudz pākšaugus, vai tad vēders nepūšas, kur jūs uzņemat to un to. Nu tātad- ir atšķirība vai ēst daudz lēcas, pupiņas ar vieglām dārzeņu mērcēm vai salātiem, jeb to visu ēst ar gaļu un vēl kādu piena produktu klāt. Tad gan vēders uzpūtīsies ļoti iespējams! Vai lasīju, ka no riekstiem un avokado arī varot pieņemties svarā! Nu ļoti apšaubu! Ja ēdīsiet maizītes, bulciņas, kūciņas, un tad vēl tos riekstus un avokado lielā daudzumā, tad galarezultāts varētu būt interesants. Doma ir tāda, ka iekļaujot vērtīgos produktus ēdienkartē, bet neizņemot skābinošos, tas būtu kā mēģināt izslaucīt istabu, bet tās otrā galā visu laiku lēni birdināt ārā saslaucīto.
Šajā uztura sadaļā vēlos noteikti pieminēt uztura bagātinātājus. Tā kā mēs liela daļa dzīvojam pilsētā, un diemžēl mūsu galvenā iepirkšanās vieta ir Rimi, Maxima u.c, līdz mums daudzas vērtīgās uzturvielas nenonāk. Produkti tiek apslacīti ar ķimikālijām, piebāzti ar E utml.
Lai arī liela daļa par veselību domājošu cilvēku, mēģina rast tam kādu risinājumu, tas nav pārāk viegli. Ziema vispār ir tāds grūts gadalaiks un pavasaris pie mums ir tik lēns. Tamdēļ pabarot savas šūnas ar dažādiem uztura bagātinātājiem nebūt nav jāuzskata par komerciālo pasākumu, tā teikt, nu es nemaksāšu, tas viss ir bleķis un reklāma:) Nav bleķis (kaut gan bizness ir visur un visā), tikai jāatrod piemērotākais. Daudzi no tiem ir ļoti spēcīgi organisma sārminātāji, attīritāji, parazītu un sēņu iznīcinātāji. Bet par uztura bagātinātājiem jeb par vērtīgiem kaltētiem augiem, kā man labpatīk to saukt, es rakstīšu atsevišķi tuvākajā laikā! Ja ir kādi jautājumi, droši varat man vaicāt epastā, iespēju robežās centīšos atbildēt:)
Te nu ir 3 galvenie organisma skābinātāji. Pārējie ieņem daudz mazāku lomu, bet ir vērā ņemami arīdzan.
p.s. visu te rakstīto nevajag uztvert kā vienu vienīgo patiesību, ar kuru es cenšos visus pārliecināt. nē. Tas ir mans skatījums, manas pašas ceļš un meklējumi. Bet kā jau sākumā minēju- šīs lietas atkārtojas daudzos pētījumos, dažādās grāmatās. Esmu tāds cilvēks, kas visu mēģina pārbaudīt iespēju robežās:)
