kad filmas tik ļoti patīk:)

uhh. šajā blogā kaut ko rakstījusi esmu krietnu laiku atpakaļ:)

bet man ir sakrājies smuks filmu sarakstiņš, ar kuru vēlos dalīties!

Dažas no tām ir manas mīļāko filmu sarakstā, parējās vienkārši labas filmas, kuras, manuprāt, ir vērts noskatīties. 

Mani kritēriji joprojām ir nemainīgi. tamdēļ iekopēju tekstu no sava pirmā ieraksta par filmām, kas tapa pirms 4 gadiem un varat atraste te.
citēju: "visi mani draugi un paziņas zina, ka esmu filmu mīle, ak, kas par vārdu:) Bet nudien labas filmas mēdzu skatities daudz un ar to skatīšanos aizraut arī citus. Liela daļa cilvēku neskatās filmas, jo viņiem nav laika meklēt labus saturiskus un vērtīgus kino gabalus. Piedāvāto filmu ir tik daudz un es teiktu, ka 70% ir kaut kas nebaudāms, briesmīgs vai dvēseli kropļojošs (zem pēdējā vārda domāju kino ar zemām morālām vērtībām). Uzreiz brīdinu- es neskatos smagas filmas, lai cik augsts būtu to mākslinieciskais vai pat dvēseliskais novērtējums.
Ko es saucu par smagu filmu? Un kāpēc es tās neskatos? Pēdējā laikā esmu izlasījusi gana daudz labu grāmatu, kur atkārtojas doma- sevi pasargāt no ziņām (vai tās būtu dokumentālas, TV vakara kanālā pārraidītas vai mākslas filmā ietērptas), kas liek dvēselei piedzīvot šausmas, sāpes, pārlieku ciešu līdzjūtību bez spējas tur kaut ko mainīt, nespēj ļaut prātam šo informāciju "mierā". Man, kā mākslinieciskai būtnei, kas ļoti emocionāli izdzīvo savu pašas dzīvi, šāda papildus "bagāža" nav nepieciešama, pie kam, ja cilvēks iet cauri atveseļošanās posmam savā dzīvē, viņam šādas emocijas ir pat tabu.
Tas gan nenozīmē, ka nevar atrast jēgpilnas un skaistas filmas. Taču tās atrast- prasa laiku! Daudz laika. Tamdēļ laiku pa laikam padalīšos ar kādiem senākiem vai jaunākiem atradumiem, cerot, ka kādam tas noderēs. Un jā, mūsu septiņgadniece arī mīl filmas, un ne jau tikai bērnu, tāpēc īpaši piedomāšu par filmām, kuras skatities kopā ar bērniem, tā lai interesanti ir visiem:) Mēģināju izvēlēties ne tik zināmas filmas, lai gan dažas, protams, tādas tomēr ir un pēc iespējas dažādākas:)
Uzspiežot uz filmas nosaukuma, tā aizvedīs uz treileri youtubē:)"

viens no maniem mīļākajiem filmu žanriem ir biogrāfiskais. Tāpēc sākumā par 3 šādām filmām

mani sports pārāk neinteresē. bet šīs filmas iespaidā pētīju futbola spēles brazīļu izpildījumā. skaists kinogabals ar teju neticamu, tomēr patiesu sižetu.
Pele-birth of legend 

 sirsnīgs stāsts par meiteni no Ugandas, kura būdama analfabēte kļuva par čempioni šaha spēlē, pateicoties izcilam treneriem, kurš bez maksas srādāja ar visnabadzīgākajiem. pavisam neseni notikumi.
qween of katwe

politisko un sportisko kaislību apvīts stāsts, par cilvēku, kurš nepadevās ne vienam, ne otram, tikai gāja uz savu mērķi. apbrīnojama pazemība, jo viņu kā melnās ādas krāsas cilvēku ļoti pazemoja.
Race

gribas noteikti pieminēt arī šo filmu, kura ir balstīta uz neseniem patiesiem notikumiem. Lai arī pēc šīs filmas lidot uzreiz negribētu, tomēr stāsts ir tik neticami īsts un paldies Dievam ar labām beigām! un spēlē Toms Henks:D
Sully

Reibst no augstuma galva? No šīs filmas nevar nereibt:) uz patiesiem notikumiem balstita filma par pavisam neparastu hobiju- staigāt pa virvi, jo augstāk jo labāk. man patik filmas doma- nav nekā neiespējama,
ja vien ļoti vēlies, jautājums tik- vai vajag:)?bet palīgus gan tik trakai idejai vajag!
The walk

par šo filmu un grāmatu zināju ilgu laiku, bet nekad nevarēju iedomāties, ka tā ir tik laba un man tā patiks!
smieklīga, skumīga, bet tāds tas posms bijis Amerikas vēsturē. un tā tie cilvēciņi dzivoja.
The help.

jā, man patīk arī šāda žanra filmas:D kur cilvēki dodas kosmosā, piemēram. Ar šo filmu man saistās jautras atmiņas: pirms pusotra gada, kad biju gaidību laika sākumā ar mazulīti, es paziņoju vītam- es negribu nekādus raudulīgus, sentimentālus kino skatīties, gribu kaut ko eksistenciālu. Vīrs vien nosmējās, ka šāda filma man ir nu ļoti eksistenciāla. bet man bija. iespējams kā Mets D. jutās uz Marsa, tā arī kaut kur es jutos visus 9 mēnešus- jādara viss lai sasniegtu mērķi! Metam D- izdzīvot, man- sagaidit mazulīti:)
The martian 

manuprāt, šo filmu visi jau ir redzējuši, bet ja nē- tā noteikti varētu būt viena no must see sarakstiņa. Un Buloka spēlē izcili!
Blind side

svaigs kino gabaliņš, kurš vēl iet kinoteātros. ar šo filmu, Wils Smits ir pievienojis savam izcilajam divniekam vēl vienu izcilu trešo filmu! Helēnas Mirro tēlojums vien liek skriet skudriņām. un ja man jautātu- kas ir šis skaistums par ko ir filma. tad es teiktu- ka tā cilvēks, kurš nepazīst Dievu, mēģina aprakstīt sajūtas par VIŅU. tās ir manas domas.
collateral beauty

Ja jau pieminēju Helēnu Mirro, tad noteikti nākamā filma, kuru esmu noskatījusies jau tik daudz reižu, un kas ir tik skaista un sirsnīga par franču ēdienu, raksturiņu un kā tas viss mijiedarbojas mazpilsētiņā ierodoties indiešu gimenei, kurā aug izcils pavārs, kuram izdodas nopelnīt šādas tādas zvaigznītes:) Spīlberga un Orpfas līdzdalība filmas radīšanā jūtama.
The Hundred-Foot Journey

godīgi sakot- nesaprotu, kapēc LV kinoteātros netiek rādītas tik daudz labas filmas, kā piemēram, šī filma par mazu puisēnu un viņa lielo ticību. Filma ir aizraujoša tiešā vārda nozīmē.
the little boy 

īpatnēja filma. varētu teikt, ka pasaka. bet tajā ir kaut kas tik skaisti bērnišķīgi tīrs un labestīgs. man patika.
The Odd Life of Timothy Green

un jā, protams, ka franču kino! brīnumskaista filma par suņa un zēna draudzību!
Belle et Sebastien

un šīs te pašas filmas otrā daļa. burvīgs franču kino baudījums. par īstenu neatlaidību
Belle et Sebastien 2

Domāju šo kino ir redzējis retais. Pie manis ši filma atnāca tikai pagajušo gad pēc draudzenes ieteikuma. Tik sirsnīga un pārdomas raisoša, kā skolotājs izveido kori no grūti audzināmās skolas puišiem. noskatieties!
Les choristes

ļoti žēl, ka ir maz kristīgo filmu, ko ieteikt, bet es, piemeram, nebiju redzējusi veco Ben Hūru, tad nu pagājušajā gadā, pirms Kristus Augšamcelšanās svētkiem, īpaši meklējām garīga satura kino.
vecais kinogabals
Ben Hur 
un jaunais Ben Hur
filmas radītas ar pusgadsimtu atšķirību- tāpēc grūti salīdzināmas, man patika abas. grāmatai gan vairāk līdzinoties vecā filma.

priecājos par brīnumskaistu kristīgu multiplikācijas filmu.
необыкновенное путешествие серафимы

mazs sarakstiņš ir tapis, priecīgu skatīšanos:)

Drīzumā vēl

ko tāds saskābis???

Labi. Tagad es mierīgi ieelpoju un mēģināšu maksimāli vienkārši izstāstīt skābēto "gurķu" recepti.
 Es gribētu ticēt, ka pēdējā gada laikā jūs esat kaut ko dzirdējuši par skābju/sārmu līdzsvaru mūsu ķermenī. Neesat? Vai esat, bet īstas skaidrības nav?

Ko tāds saskābis?
Šādu jautājumu mēs mēdzam uzdodam saīgušam, neapmierinātam cilvēkam.
Kāpēc? Jo seja un uzvedība jau pati liecina par kādu aizvainojuma iemeslu. Saskābstam neforšu emociju rezultātā.
Neviens var nebūt pie vainas, cilvēki mēdz saskābt būdami neapmierināti paši ar sevi, ar laikapstākļiem utt. Tieši tāpat mēs varam saskābt no iekšpuses.
Pēdējo mēnešu laikā esmu izlasījusi daudz. Dažādas svaigēdāju grāmatas, ph brīnumu, grāmatas par badošanos, grāmatas par slimību emocionālo izcelsmi, ļoti daudz dažādu lekciju materiālus, runājusies ar dažādiem speciālistiem un entuziastiem.
Dažos uzskatos ir gandrīz 100% vienprātība, citos vēl "zinātnieki strīdas". Tamdēļ šoreiz vairāk par to vienojošo, tas tomēr dod zināmu drošības sajūtu, ka viss tas nav- kaut kur kaut kā no pirksta izzīsts.
Galvenais princips ir tāds- skābā organismā vairojas "viss kaut kas", sārmainais iet roku rokā ar veselību. Pie "viss kaut kas" jāmin tādas lietas- kā parazīti, sēnes, vīrusi, iekaisumi, audzēji. Nu nav vajadzīgs uzskaitīt pilnu komplektu. Nekas labs. Jo ilgāk mēs skābstam, jo skābejiens ir pamatīgāks. Es pieņemu,ka dažiem tas izraisīs smaidu, kāds cits teiks, aha, kāpēc mans ārsts neko tādu nav teicis. Redziet, ar ārstiem ir tā, ka viņi zina tikai to, ko viņiem obligāti ir jāiemācās.
Lasot Krievijas reimataloga Pāvela Jevdokimenko grāmatu par slimību cēloņiem (grāmatas otrs nosaukums ir ko jums nepastāstīs ārsti), atradu svarīgu piezīmi- "..daudzi ārsti uzskata, ka runāt par slimību psiholoģiskajiem cēloņiem ir gandrīz vai nepieklājīgi. Varbūt tas škitis dīvaini, taču daudz vairāk par negatīvo emociju ietekmi uz organismu zina fiziologi un bioķīmiķi. Tomēr rodas iespaids, ka fizioloģija un bioķīmija eksistē atrauti no medicīnas, gluži kā uz citas planētas".
Tāpēc ārsti ir tik zinoši, cik bijuši zinoši viņu pasniedzēji vai viņi paši papildus izglītojušies. Nepārprotiet, es saku ārstiem lielu paldies par to, ko viņi dara, bet tas, kas mani neapmierina, ka mūsdienu medicīna lielākoties apkaro (bieži apspiež) sekas un simptomus, bet pat nemēģina atrast cēloni. Klasisks teiciens pie ārstiem- tas viss no nerviem. Nu tieši, tā, bet kāpēc neviens tad nesaka, ka veltīgi gandrīz to tabletīti ēst,ja iekšā cilvēku ēd aizvainojums, dusmas, neapmierinātība, nepiedošana, grūtsirdība. Arī ārstnieciskas badošanās grāmatas par pārsteigumu lasīju, ka badojoties mēs esam spiesti nonākt līdz tiem psiholoģiskajiem iemesliem, kuru ir slimības sākumcēlonis.
 Jums šķiet,ka novirzījos no tēmas par skābajiem gurķiem. Nē. Jo organisma viens no galvenajiem sārmināšanā/skābināšanās veidiem ir psiholoģija. Sauciet to par emocijām vai kā savādāk, bet tas ir tas, ko mēs domājam, jūtam, ar ko esam pabaroti.
 Lasiju par pētījumu, kurā pierādīts, ka cilvēka ph līmenis paliek skābāks dzirdot bērna raudas, skatoties ziņas vai atrodoties pie elektroierīcēm utt. Savukārt sārmina pastaiga dabā, smiekli, apskāvieni utt. Ja jau tas konkrētā mirklī uzrāda pozitīvus rezultātus, tad cik gan liela loma tam ir ilgtermiņā!!

 Daudzi ph entuziasti uzsver, ka vislielākā loma ir pārtikai, uzturam, bet es oponēju. Jo es pati to esmu skaidri piedzīvojusi, ēst vari cik sārmaini vien vēlies, ēst kaudzēm uztura bagātinātājus,ka ir superīgi un brīnišķīgi, bet ja iekšējais konflikts netiek pārvarēts, tas viss dod- nu 30-40% efektivitātes. Tas pats reimatologs min, ka pacienti kuru saslimšanai nav psiholoģisks iemesls, un tādi ir mazākā daļa, daudz vieglāk atveseļojas, panes terapiju, zāļu blakņu gandrīz nav. Nu par šo tēmu es būtu gatava runāt daudz un dikti, jo tā man ir tik aktuāla.

Nākamais ļoti svarīgais sārmainas vides radītājs- ūdens. Mazliet atšķiras daudzums, kādu iesaka izdzert dienas laikā. Tas ir no 1.5l visiem lieliem cilvēkiem vai 1.5l-3l atkarībā no ķermeņa masas.  Bet nozīme ir arī ūdens kvalitātei. Es priecājos, ka pēdējo nedēļu laikā no vairākiem avotiem dzirdēju tam apstiprinājumu. Nekvalitatīvu ūdeni tikai apgrozam sevī, bet tas jau vien ir labāk, nekā neuzņemt to vispār. Cilvēki cenšas ūdeni padarīt sārmainu. Vieni piespiež laimu klāt, citi bagātina ar mikroelementiem, noteikti ir vēl dažādi veidi. Ir būtiski dzeramo ūdeni parbaudit, vai tas nesatur kādus nevēlamus piejaukumus, to var izdarīt vairākās vietās. Pat ja ņemat no avota. Arī avotos ir atrasti visādi brīnumi, piem. lamblijas!!
Nu tad trešais svarīgais faktors ir uzturs. Tāpēc jau svaigēdaji ēd svaigu, jo viņu pārliecība ir, ka tā viņi nodrošina maksimāli sārmainu vidi. Ir arī ph diēta, kad ēd diezgan dažādas lietas, bet skatās attiecību lielumu. Sārmainiem produktiem ēdienreizē ir jābūt 70-80%, skābiem 20-30%. Ierindas latvietim ir otrādi. Internetā ir pilns ar tabulām par to, kas ir skābs, kas sārmains. Pavaicājiet google tantei:) Te uzreiz saceļas vētra! Jums noteikti nepietiek kalcija, cik riekstos ir kalorijas, kā var ēst tik daudz pākšaugus, vai tad vēders nepūšas, kur jūs uzņemat to un to. Nu tātad- ir atšķirība vai ēst daudz lēcas, pupiņas ar vieglām dārzeņu mērcēm vai salātiem, jeb to visu ēst ar gaļu un vēl kādu piena produktu klāt. Tad gan vēders uzpūtīsies ļoti iespējams! Vai lasīju, ka no riekstiem un avokado arī varot pieņemties svarā! Nu ļoti apšaubu! Ja ēdīsiet maizītes, bulciņas, kūciņas, un tad vēl tos riekstus un avokado lielā daudzumā, tad galarezultāts varētu būt interesants. Doma ir tāda, ka iekļaujot vērtīgos produktus ēdienkartē, bet neizņemot skābinošos, tas būtu kā mēģināt izslaucīt istabu, bet tās otrā galā visu laiku lēni birdināt ārā saslaucīto.

Šajā uztura sadaļā vēlos noteikti pieminēt uztura bagātinātājus. Tā kā mēs liela daļa dzīvojam pilsētā, un diemžēl mūsu galvenā iepirkšanās vieta ir Rimi, Maxima u.c,  līdz mums daudzas vērtīgās uzturvielas nenonāk. Produkti tiek apslacīti ar ķimikālijām, piebāzti ar E utml.
Lai arī liela daļa par veselību domājošu cilvēku, mēģina rast tam kādu risinājumu, tas nav pārāk viegli. Ziema vispār ir tāds grūts gadalaiks un pavasaris pie mums ir tik lēns. Tamdēļ pabarot savas šūnas ar dažādiem uztura bagātinātājiem nebūt nav jāuzskata par komerciālo pasākumu, tā teikt, nu es nemaksāšu, tas viss ir bleķis un reklāma:) Nav bleķis (kaut gan bizness ir visur un visā), tikai jāatrod piemērotākais. Daudzi no tiem ir ļoti spēcīgi organisma sārminātāji, attīritāji, parazītu un sēņu iznīcinātāji. Bet par uztura bagātinātājiem jeb par vērtīgiem kaltētiem augiem, kā man labpatīk to saukt, es rakstīšu atsevišķi tuvākajā laikā! Ja ir kādi jautājumi, droši varat man vaicāt epastā, iespēju robežās centīšos atbildēt:)
Te nu ir 3 galvenie organisma skābinātāji. Pārējie ieņem daudz mazāku lomu, bet ir vērā ņemami arīdzan.

Neskābsim:) 
p.s. visu te rakstīto nevajag uztvert kā vienu vienīgo patiesību, ar kuru es cenšos visus pārliecināt. nē. Tas ir mans skatījums, manas pašas ceļš un meklējumi. Bet kā jau sākumā minēju- šīs lietas atkārtojas daudzos pētījumos, dažādās grāmatās. Esmu tāds cilvēks, kas visu mēģina pārbaudīt iespēju robežās:)

par un ap filmiņām

visi mani draugi un paziņas zina, ka esmu filmu mīle, ak, kas par vārdu:) Bet nudien labas filmas mēdzu skatities daudz un ar to skatīšanos aizraut arī citus. Liela daļa cilvēku neskatās filmas, jo viņiem nav laika meklēt labus saturiskus un vērtīgus kino gabalus. Piedāvāto filmu ir tik daudz un es teiktu, ka 70% ir kaut kas nebaudāms, briesmīgs vai dvēseli kropļojošs (zem pēdējā vārda domāju kino ar zemām morālām vērtībām). Uzreiz brīdinu- es neskatos smagas filmas, lai cik augsts būtu to mākslinieciskais vai pat dvēseliskais novērtējums.
Ko es saucu par smagu filmu? Un kāpēc es tās neskatos? Pēdējā laikā esmu izlasījusi gana daudz labu grāmatu, kur atkārtojas doma- sevi pasargāt no ziņām (vai tās būtu dokumentālas, TV vakara kanālā pārraidītas vai mākslas filmā ietērptas), kas liek dvēselei piedzīvot šausmas, sāpes, pārlieku ciešu līdzjūtību bez spējas tur kaut ko mainīt, nespēj ļaut prātam šo informāciju "mierā". Man, kā mākslinieciskai būtnei, kas ļoti emocionāli izdzīvo savu pašas dzīvi, šāda papildus "bagāža" nav nepieciešama, pie kam, ja cilvēks iet cauri atveseļošanās posmam savā dzīvē, viņam šādas emocijas ir pat tabu.
Tas gan nenozīmē, ka nevar atrast jēgpilnas un skaistas filmas. Taču tās atrast- prasa laiku! Daudz laika. Tamdēļ laiku pa laikam padalīšos ar kādiem senākiem vai jaunākiem atradumiem, cerot, ka kādam tas noderēs. Un jā, mūsu septiņgadniece arī mīl filmas, un ne jau tikai bērnu, tāpēc īpaši piedomāšu par filmām, kuras skatities kopā ar bērniem, tā lai interesanti ir visiem:) Mēģināju izvēlēties ne tik zināmas filmas, lai gan dažas, protams, tādas tomēr ir un pēc iespējas dažādākas:)
Uzspiežot uz filmas nosaukuma, tā aizvedīs uz treileri youtubē:)

Filma visai ģimenei La Nouvelle Guerre des boutons

 Pogu karš ( bērniem no apm 6 gadu vecuma, bet viss atkarīgs no bērna:)

Burvīgs franču kino. Par divām zēnu komandām, kas cīnās par vienām interesēm mazā Francijas ciematiņā. Par draudzību, nodevību, drosmi, mīlestību, un tas viss, kad apkārt karš.

Filma, kuru var skatīties kopā arī ar lielākiem bērniem, bet vairāk domāta pieaugušajiem 

We bought zoo

"Mēs nopirkām Zoodārzu"

Man ļoti patika un aizkustināja. Fantastiskā mūzika vienkārši caurstrāvo šīs filmas mazliet skumjo noti, jo ģimene pavisam nesen zaudējusi māmiņu, un tētis, kurš palicis viens ar 14 gadīgo dēlu un 7 gadīgo meitiņu, meklējot pārmaiņas dzīvē- nopērk...zoodārzu.

Filma jau laikam vairāk meitenēm:) The magic of ordinary days

"Vienkāršo dienu burvība"

Sākšu ar to,ka nevarēju atrast treileri šai filmai, tāpēc izlīdzējos ar kaut kādu citu klipiņu. Filma ir par...mīlestību. Par vārdos neizmērojami lielu cieņu, pazemību un spēju pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir kļuvusi mūsu vai ne mūsu vainas dēļ.

Īpašs kino I am David

"Es esmu Dāvids"

Filmas galvenais varonis ir 12 gadīgs zēns, kuram izdodas izkļūt no koncentrācijas nometnes, lai ceļotu cauri daudzām valstīm un uzmeklētu savu māmiņu, kura nemaz nezin, ka viņas dēls ir izdzīvojis. Neskatoties uz to, ka filmā ir arī daži ļoti skumji skati no zēna atmiņām par koncentrācijas nometni, pati filma ir bezgala skaista un gaiša, cerīga. Šo filmu neesmu varējusi atrast nekur citur kā pašā youtube pa daļām.

Filma ģimenei Duma

 "Duma"

par saikni starp cilvēku un dzīvnieku. Brīnišķīga skaista filma.

Kinofilma bērniem (es domāju vecāki arī neizbrāķēs)  Nim's Island

"Nimas sala"

Forši aktieri, interesants sižetiņš:) Noskatieties kopā!

Filma visiem   Pursuit of Happiness

"Dzīšanās pēc laimes"

Varbūt šī ir viena no manām visu laiku mīļākajam filmām tieši tāpēc, ka saskatu tajā daudz līdzības ar to kā mums gājis. Bet šis biogrāfiskais stāsts ir tik iedvesmojošs, manuprāt, jebkuram:)

Burvīgs kinogabals visiem, kas mīl dzīvi! I am Sam

"Es esmu Sems"

Manuprāt, izcila Šona Pena un Mišelas Faiferes aktierspēle, sižets dziļi aizkustinošs un reizē iedvesmojošs, ka mīlestībai nosacījumu nav.

 Vienkārši sirsnīgs gabals The magic of Belle Isle

 "Skaistās salas burvība"

Man vienmēr patīk filmas, kur cilvēki viens otru iedvesmo, pašiem to neapjaušot, sākt dzīvē piepildīt tās lietas, no kurām viņi jau it kā- ir atteikušies.

Viena no visu laiku gaumīgākajām komēdijām  Leap Year

"Garais gads"

Man komēdiju žanrs principā nesaista, jo mūsdienās nav daudz filmu ar saturiskiem, sirsnīgiem jokiem. Kad gribas kaut ko vieglu un jauku, šī ir īstā filma:)

Sens un labs gabals We are no angels

 "Mēs neesam eņģeļi" 

It kā naivs kino uz pirmo mirkli, bet ar diezgan dziļu vēstījumu. Aktieri jau vien ir ko vērti:)

Filma, pie kuras raud pat daži puiši.  Hatcki: A Dog's Tale

 "Hatiko-kāda suņa stāsts"

Filma, kur tiešām aizkustinošā uzticība un mīlestība, satriec līdz asarām. Filma, kas balstīta uz patiesiem  notikumiem.

Filma, kuru nevar salīdzināt ne ar ko citu. Ostrov

  "Sala"

Šo filmu, iespējams, ne visi sapratīs un to arī nevajag. Taču daudziem cilvēkiem šī filma kļuvusi par vienu no īpašākajiem pārdzīvojumiem, kādu vien var dāvāt kino. Stāsts ir par cilvēku, kurš jaunībā lielā gļēvulībā pieļauj milzu kļūdu, pēc kuras viņš pats nokļust uz salas, kur atrodas pareizticīgo klosteris. Tur viņa dzīve mainās neticami. Maza piebilde- treileris šai filmai ir tāds pārāk drūms. Pati filma tomēr ir ar kaut ko īpašāku caurvīta.

Family rules

Tā kā šonedēļ līdzīgi noteikumi taps arī latviešu valodā, nolēmu padalīties ar šiem, ko gatavojām Ziemassvētku laikā!

Roku darbs, vecināta fotogrāfija uz vecināta koka:) Ir iespējams iegādāties dažādos izmēros- sākot no 18x24cm līdz pat A4. Varbūt pat vēl lielāku.
Cenas no 8ls par mazāko un uz augšu. Lielisks interjera papildinājums un dāvana sev vai mīļajiem:)

Šeit arī paraugi citām fotogrāfijām, kuras izgatavot uz koka:)

Jūsu izvēlēto fotogrāfiju pārnes uz koka. Ir iespēja pievienot tekstu. Koka pamatnes krāsas-koka, balta vai melna.

cukini nūdeles ar ļooooti gardu mērci

tadam ,tadam, tadam!!
tā kā es vakar, kopā ar vēl 12 meitenēm, piedalījos "zaļo gurķu" (mūsu neapstiprinātais segvārds svaigēdaju "tusiņam") ēst gatavošanas pasākumā, cukini nūdeles ar gardo mērci izpelnījās visu atzinību. pats smieklīgakais, ka ne es viena to ēdot nodomāju,ka tiešām garšo ļoti līdzigi makaroniem ar maltās gaļas mērci:)) Šo recepti vasarā gatavoju diezgan bieži, vakar stāstot meitenēm, šis un tas bija piemirsies, arī tāds "sīkums", kā pielikt tomātu:) Un galarezultāts izrādījās vēl gardāks. Lai dzīvo garšas ekperimenti!

Cukini sagriež smalkās strēmelēs (es to daru ar mizotāju), ievieto bļodā un pārlej mazliet ar eļļu (es mājās izmantoju oliveļļu, citi svaigēdaji iesaka rapšu eļļu), samaisa un ļauj ievilkties dažas minūtes, tad cukini kļūst mīkstāks.

Mērci gatavo no vienas sarkanās paprikas, 1/2 vai 2/3 glāzes saulē kaltētu tomatu, pus saujas bazilika, divas ēdamkarotes tās eļļas, ko izmantojāt nūdelēm, vienu daiviņu ķiploka vai mazāk( atkarībā, cik stiprs ķiploks). To visu samaļ virtuves kombainī ar S asmeni. Vēl var likt klāt Kaljennas piparus, raudeni, sāli. Tos gan mēs vakar neizmantojām, sāli aizstājām ar vairāk saulē kaltētajiem tomātiem. Tad ar šo mērci pārlej nūdeles apmaisa, ļauj dažas minūtes ievilkties un tad ēd. Vai ari servē nūdeles uz šķīvja un mērci uzlej atsevišķi. Oriģinālajā receptē bija jāliek klāt tomāti, bet mums bez tiem garšoja pavisam labi:)

Lai jums ar izdodas tik pat garšīgi un vēl labāk:)
Maza piebilde, šis nūdeles jāgatavo uzreiz pēc pagatavošanas, lai neatsulojas, mērci vienu pašu gan var uzglabāt slēgtā traukā līdz trīs dienām ledusskapī.

Attēlā redzamas gatavas nūdeles ar mērci, kā arī nūdeles iepildītas paprikā kopā ar lucernas dīgstiem, ja šo paprikas laiviņu ieliek uz mirkli cepeškrāsni, kur temperatūra nepārsniedz 40 C, rezultāts ir pavisam ņammīgs!

spalvas pa gaisu

Pagājušā gada maijā, kopā ar Daigu un Anitu ,devāmies izbaudīt fotopriekus, kurus noskatījām ārzemju fotogrāfu blogos:) Šoreiz pieteicos nevis fotografēt, bet gan būt kameras šinī pusē. Ziniet, man ļoti patīk:))

Lai jums priecīgs garastāvoklis šodien!

Blogā redzamās fotogrāfijas aizliegts izmantot, kopēt bez atļaujas. 

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

Svaigēšana- tas ir daudz interesantāk nekā gaidīju

Es pat nezinu- ar ko sākt.
Ar iemeslu?
Ar datumu?
Ar pirmo recepti?
Nu labi.
Visu Pēc kārtas.
Ja es uzrakstītu medicīniskās sūdzibas, kuras mani noveda līdz domai par svaigēšanu vai vismaz ļoti kardināla uztura mainišanu, te būtu garš saraksts. Skaidrs, ka mans ķermenis bija pārsatināts ar zāļu paliekām pēc visām daudzajām, un brīžiem pat neizskaidrojamajam slimošanām. Es vienmēr esmu centusies zāles lietot tikai tad, ja nevar galigi savādāk, bet ārstu bažigā sejas izteiksme, ka šī ir nu tā reize, ka savādāk nevar, pēdējā laikā bija biežreiz. Pāri visam- nepareizi uzstāditā celiakijas diagnoze pirms desmit gadiem, diezgan nesen pārtapa par kairinātu zarnu sindromu, pie kura man viens no Latvijas vadošajiem gastroenterologiem, pēc nesekmīgas ārstēšanas ieteica nelietot uzturā miltus, piena produktus un samazināt cukura daudzumu pēc iespejas līdz minimumam. Atceros, ka sēdeju viņa kabinetā un vaicāju- dakter, bet ko tad lai es ēdu????? kur tad lai kādu prieciņu meklē? Viņš toleranti noteica- jāmeklē prieks citās lietās. Viegli pateikt, vai ne? Man ļoti žēl, ka toreiz (pirms gadiem trijiem) viņš neko nezināja vai neteica man par svaigēšanu. Tā nu šos pēdejos gadus skatijos, kā visi apkārt ēd smalkmaizītes un kūkas. Un jutos kā atstumtā. Šad un tad nobaudot kaut ko no bezglutēna kūkām, visbiežāk nācās konstatēt, ka tās ir negaršīgas vai tik ļoti treknas, ka drīz vien sāk sāpēt galva.

Interese par svaigēšanu radās pilnīgi nejauši, no Londonas atbraucot mīļai draudzenei, kura mūs ievilka informācijas jūklī par to, ka jāspiež suliņas, jādzer kokteilīši un galu galā viņa mūs uzaicināja uz vienīgo svaigēdāju restorānu Rīgā "Raw garden". Todien ēdām pa mazam kumosiņam no visa kā, lai saprastu- kas tas ir. Es biju sajūsmā, man ļoti garšoja. Un man beidzot ir pieejami saldumi, kurus varu ēst un kas ir ļooooti gardi! Visu vasaru cītīgi lasīju grāmatas, vācu visu iespējamo literatūru latviešu un citās valodās, lasīju internetā pieejamo, manā dzimšanas dienā lielākā daļa dāvanu bija svaigēdaju pavārgrāmatas. Jāatzīst- svaigēšanu uzsāku ļoti spēji, nedēļas laikā. Bet man bija motivācija, es ļoti vēlos izveseļoties! Tad nav grūti nudien. Mēneša laikā man pazuda visas pārtikas alerģijas! Tās bija kaudzēm- svaigi burkāni, vīģes, persiki, nektarīni, āboli, bumbieri, mandeles, lazdu rieksti utt. No vīģēm un burkāniem man piepampa kakls, no pārējiem lūpas. Tuvākie draugi smējās, ka es varu iet uz butolīna lūpu injekciju reklāmām pēc ābolu ēšanas. Kādu dienu ēdot Raw Garden man atnesa lielu ēdienu porciju sarīvētiem burkāniem. Ak, aizmirsu pabrīdināt, ka man tak alerģija, nodomāju. Bet..pamēģināšu. Pa drusciņai, pa mazumiņam- es apēdu visu un nekā!!! Sēdēju pie galdiņa ar asarām acīs un pateicos Dievam! Mana draudzene pēc neilga laika, tam neticot, lika man ēst viņas acu priekšā burkānu no savas dobes!! Un tā es pagaršoju no visa, uz ko man bija iepriekš alerģija- viss izgaisis. Ļoti ātri uzlabojās āda un acis sāka mirdzēt, kā man komentēja apkārtējie:) Man izgaisa galvas sāpes un vēdera spazmas, kuras tik ilgi bija sabiedrotās.

Es sāku mājās gatavot ēst, jo līdz šim biju izlutināta, veiksmīgi tikusi pie diplomēta pavāra vīra kārtā. Ko tik dzīve nepiespiež darīt 31 gada vecumā:D Mans pirmais ēdiens bija svaigēdaju kūka. Apbrīnodama savu mākslas darbu, to fotografēju no visām pusēm. Tā radās paradums laiku pa laikam bildēt to, ko gatavoju vai nu ar telefonu vai fotokameru.
Tā kā pēdējā pusgada laikā esmu tik daudz lasījusi par uzturu (ne tikai svaigēšanu, bet arī ph diētu, atslodzes dienām no ēdiena, hipokrāta diētu uml), sapratu, ka cilvēkiem šī tēma interesē. Tad nu laiku pa laikam padalīšos savā blogā ar kādām receptēm vai kādām citām ar uzturu saistītām pārdomām.
Es nezinu kurp mani šis ceļš aizvedīs. Eju pa maziem solīšiem. Joprojām gaidu daudz veselīgu izmaiņu sevī. Ilgojos kaut varētu dalīties ar daudz vairāk iedvesmojošiem atveseļošanās momentiem savā dzīvē, taču pagaidām to ir tik, cik pieminēju. Bet paldies Dievam par tiem, arī tas jau ir KAUT KAS!

mana pirmā raw kūciņa. melleņu.

Meitai lucernas dīksti tā garšo, ka ēd saujām.

Svaigēdaju "tusiņš"

Mans vīrs Pēteris Raw garden- uzstāda rekordu ingvera šotiņu dzeršanā. viņš izdzēra piecus.
jūs tā labāk nedariet:) (ja vien nesmērējat vasabi uz maizes)

pusdienoju kviešu zelmeņa sabiedrībā.

meitas brokastu maize- rupjmaize bez rauga, humuss, dažādi dīgsti, svaigi un saulē kaltēti tomāti

manas brokastis. Raw tomātu maize ar visādiem svaigumiem

dažādi salāti.

raw trifelītes pagatavojamas tik vienkārši, ka tas pa spēkam pat bērnam:)
apm 20 min darbiņš, no uzsākšanas brīža līdz gatavām bumbiņām

Tad nu mazs rezumē. Pusgada laikā esmu iepazinusi jaunu tik daudz brīnišķīgu ēdamu lietu kā: dīgsti (diedzētas lēcas, avotkreses, ķinas pupiņas, lucerna utt), kvinoja, visdažādaki garšaugi un salātlapas, kviešu zelmenis, raw maize, raw saldumi utt.
Nejūtos vairs kā izstumtā starp cilvēkiem, kas ēd miltus un visu citu, kas iepriekš bija liegts. Tā visa neēšanu uztveru kā ieguvumu, nevis zaudējumu. Ejot sabiedribā un pasākumos man ir līdzi kāds auglis vai rieksti.