otrdiena, 2013. gada 19. februāris

par un ap filmiņām


visi mani draugi un paziņas zina, ka esmu filmu mīle, ak, kas par vārdu:) Bet nudien labas filmas mēdzu skatities daudz un ar to skatīšanos aizraut arī citus. Liela daļa cilvēku neskatās filmas, jo viņiem nav laika meklēt labus saturiskus un vērtīgus kino gabalus. Piedāvāto filmu ir tik daudz un es teiktu, ka 70% ir kaut kas nebaudāms, briesmīgs vai dvēseli kropļojošs (zem pēdējā vārda domāju kino ar zemām morālām vērtībām). Uzreiz brīdinu- es neskatos smagas filmas, lai cik augsts būtu to mākslinieciskais vai pat dvēseliskais novērtējums.
Ko es saucu par smagu filmu? Un kāpēc es tās neskatos? Pēdējā laikā esmu izlasījusi gana daudz labu grāmatu, kur atkārtojas doma- sevi pasargāt no ziņām (vai tās būtu dokumentālas, TV vakara kanālā pārraidītas vai mākslas filmā ietērptas), kas liek dvēselei piedzīvot šausmas, sāpes, pārlieku ciešu līdzjūtību bez spējas tur kaut ko mainīt, nespēj ļaut prātam šo informāciju "mierā". Man, kā mākslinieciskai būtnei, kas ļoti emocionāli izdzīvo savu pašas dzīvi, šāda papildus "bagāža" nav nepieciešama, pie kam, ja cilvēks iet cauri atveseļošanās posmam savā dzīvē, viņam šādas emocijas ir pat tabu.
Tas gan nenozīmē, ka nevar atrast jēgpilnas un skaistas filmas. Taču tās atrast- prasa laiku! Daudz laika. Tamdēļ laiku pa laikam padalīšos ar kādiem senākiem vai jaunākiem atradumiem, cerot, ka kādam tas noderēs. Un jā, mūsu septiņgadniece arī mīl filmas, un ne jau tikai bērnu, tāpēc īpaši piedomāšu par filmām, kuras skatities kopā ar bērniem, tā lai interesanti ir visiem:) Mēģināju izvēlēties ne tik zināmas filmas, lai gan dažas, protams, tādas tomēr ir un pēc iespējas dažādākas:)
Uzspiežot uz filmas nosaukuma, tā aizvedīs uz treileri youtubē:)

Filma visai ģimenei La Nouvelle Guerre des boutons

 Pogu karš ( bērniem no apm 6 gadu vecuma, bet viss atkarīgs no bērna:)
Burvīgs franču kino. Par divām zēnu komandām, kas cīnās par vienām interesēm mazā Francijas ciematiņā. Par draudzību, nodevību, drosmi, mīlestību, un tas viss, kad apkārt karš.

Filma, kuru var skatīties kopā arī ar lielākiem bērniem, bet vairāk domāta pieaugušajiem 

We bought zoo

Man ļoti patika un aizkustināja. Fantastiskā mūzika vienkārši caurstrāvo šīs filmas mazliet skumjo noti, jo ģimene pavisam nesen zaudējusi māmiņu, un tētis, kurš palicis viens ar 14 gadīgo dēlu un 7 gadīgo meitiņu, meklējot pārmaiņas dzīvē- nopērk...zoodārzu.

Filma jau laikam vairāk meitenēm:) The magic of ordinary days

"Vienkāršo dienu burvība"

Sākšu ar to,ka nevarēju atrast treileri šai filmai, tāpēc izlīdzējos ar kaut kādu citu klipiņu. Filma ir par...mīlestību. Par vārdos neizmērojami lielu cieņu, pazemību un spēju pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir kļuvusi mūsu vai ne mūsu vainas dēļ.

Īpašs kino I am David

Filmas galvenais varonis ir 12 gadīgs zēns, kuram izdodas izkļūt no koncentrācijas nometnes, lai ceļotu cauri daudzām valstīm un uzmeklētu savu māmiņu, kura nemaz nezin, ka viņas dēls ir izdzīvojis. Neskatoties uz to, ka filmā ir arī daži ļoti skumji skati no zēna atmiņām par koncentrācijas nometni, pati filma ir bezgala skaista un gaiša, cerīga. Šo filmu neesmu varējusi atrast nekur citur kā pašā youtube pa daļām.

Filma ģimenei Duma

par saikni starp cilvēku un dzīvnieku. Brīnišķīga skaista filma.

Kinofilma bērniem (es domāju vecāki arī neizbrāķēs)  Nim's Island

Forši aktieri, interesants sižetiņš:) Noskatieties kopā!

Filma visiem   Pursuit of Happiness

Varbūt šī ir viena no manām visu laiku mīļākajam filmām tieši tāpēc, ka saskatu tajā daudz līdzības ar to kā mums gājis. Bet šis biogrāfiskais stāsts ir tik iedvesmojošs, manuprāt, jebkuram:)

Burvīgs kinogabals visiem, kas mīl dzīvi! I am Sam

Manuprāt, izcila Šona Pena un Mišelas Faiferes aktierspēle, sižets dziļi aizkustinošs un reizē iedvesmojošs, ka mīlestībai nosacījumu nav.

 Vienkārši sirsnīgs gabals The magic of Belle Isle
Man vienmēr patīk filmas, kur cilvēki viens otru iedvesmo, pašiem to neapjaušot, sākt dzīvē piepildīt tās lietas, no kurām viņi jau it kā- ir atteikušies.

Viena no visu laiku gaumīgākajām komēdijām  Leap Year
Man komēdiju žanrs principā nesaista, jo mūsdienās nav daudz filmu ar saturiskiem, sirsnīgiem jokiem. Kad gribas kaut ko vieglu un jauku, šī ir īstā filma:)

Sens un labs gabals We are no angels

 "Mēs neesam eņģeļi" 

It kā naivs kino uz pirmo mirkli, bet ar diezgan dziļu vēstījumu. Aktieri jau vien ir ko vērti:)

Filma, pie kuras raud pat daži puiši.  Hatcki: A Dog's Tale

Filma, kur tiešām aizkustinošā uzticība un mīlestība, satriec līdz asarām. Filma, kas balstīta uz patiesiem  notikumiem.

Filma, kuru nevar salīdzināt ne ar ko citu. Ostrov

Šo filmu, iespējams, ne visi sapratīs un to arī nevajag. Taču daudziem cilvēkiem šī filma kļuvusi par vienu no īpašākajiem pārdzīvojumiem, kādu vien var dāvāt kino. Stāsts ir par cilvēku, kurš jaunībā lielā gļēvulībā pieļauj milzu kļūdu, pēc kuras viņš pats nokļust uz salas, kur atrodas pareizticīgo klosteris. Tur viņa dzīve mainās neticami. Maza piebilde- treileris šai filmai ir tāds pārāk drūms. Pati filma tomēr ir ar kaut ko īpašāku caurvīta.

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Family rules

Tā kā šonedēļ līdzīgi noteikumi taps arī latviešu valodā, nolēmu padalīties ar šiem, ko gatavojām Ziemassvētku laikā!




Roku darbs, vecināta fotogrāfija uz vecināta koka:) Ir iespējams iegādāties dažādos izmēros- sākot no 18x24cm līdz pat A4. Varbūt pat vēl lielāku.
Cenas no 8ls par mazāko un uz augšu. Lielisks interjera papildinājums un dāvana sev vai mīļajiem:)

Šeit arī paraugi citām fotogrāfijām, kuras izgatavot uz koka:)




Jūsu izvēlēto fotogrāfiju pārnes uz koka. Ir iespēja pievienot tekstu. Koka pamatnes krāsas-koka, balta vai melna.

otrdiena, 2013. gada 12. februāris

cukini nūdeles ar ļooooti gardu mērci

tadam ,tadam, tadam!!
tā kā es vakar, kopā ar vēl 12 meitenēm, piedalījos "zaļo gurķu" (mūsu neapstiprinātais segvārds svaigēdaju "tusiņam") ēst gatavošanas pasākumā, cukini nūdeles ar gardo mērci izpelnījās visu atzinību. pats smieklīgakais, ka ne es viena to ēdot nodomāju,ka tiešām garšo ļoti līdzigi makaroniem ar maltās gaļas mērci:)) Šo recepti vasarā gatavoju diezgan bieži, vakar stāstot meitenēm, šis un tas bija piemirsies, arī tāds "sīkums", kā pielikt tomātu:) Un galarezultāts izrādījās vēl gardāks. Lai dzīvo garšas ekperimenti!

Cukini sagriež smalkās strēmelēs (es to daru ar mizotāju), ievieto bļodā un pārlej mazliet ar eļļu (es mājās izmantoju oliveļļu, citi svaigēdaji iesaka rapšu eļļu), samaisa un ļauj ievilkties dažas minūtes, tad cukini kļūst mīkstāks.

Mērci gatavo no vienas sarkanās paprikas, 1/2 vai 2/3 glāzes saulē kaltētu tomatu, pus saujas bazilika, divas ēdamkarotes tās eļļas, ko izmantojāt nūdelēm, vienu daiviņu ķiploka vai mazāk( atkarībā, cik stiprs ķiploks). To visu samaļ virtuves kombainī ar S asmeni. Vēl var likt klāt Kaljennas piparus, raudeni, sāli. Tos gan mēs vakar neizmantojām, sāli aizstājām ar vairāk saulē kaltētajiem tomātiem. Tad ar šo mērci pārlej nūdeles apmaisa, ļauj dažas minūtes ievilkties un tad ēd. Vai ari servē nūdeles uz šķīvja un mērci uzlej atsevišķi. Oriģinālajā receptē bija jāliek klāt tomāti, bet mums bez tiem garšoja pavisam labi:)

Lai jums ar izdodas tik pat garšīgi un vēl labāk:)
Maza piebilde, šis nūdeles jāgatavo uzreiz pēc pagatavošanas, lai neatsulojas, mērci vienu pašu gan var uzglabāt slēgtā traukā līdz trīs dienām ledusskapī.



Attēlā redzamas gatavas nūdeles ar mērci, kā arī nūdeles iepildītas paprikā kopā ar lucernas dīgstiem, ja šo paprikas laiviņu ieliek uz mirkli cepeškrāsni, kur temperatūra nepārsniedz 40 C, rezultāts ir pavisam ņammīgs!

piektdiena, 2013. gada 8. februāris

spalvas pa gaisu

Pagājušā gada maijā, kopā ar Daigu un Anitu ,devāmies izbaudīt fotopriekus, kurus noskatījām ārzemju fotogrāfu blogos:) Šoreiz pieteicos nevis fotografēt, bet gan būt kameras šinī pusē. Ziniet, man ļoti patīk:))

Lai jums priecīgs garastāvoklis šodien!

Blogā redzamās fotogrāfijas aizliegts izmantot, kopēt bez atļaujas. 

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

copyright Laura Šūlmeistere

trešdiena, 2013. gada 6. februāris

Svaigēšana- tas ir daudz interesantāk nekā gaidīju

Es pat nezinu- ar ko sākt.
Ar iemeslu?
Ar datumu?
Ar pirmo recepti?
Nu labi.
Visu Pēc kārtas.
Ja es uzrakstītu medicīniskās sūdzibas, kuras mani noveda līdz domai par svaigēšanu vai vismaz ļoti kardināla uztura mainišanu, te būtu garš saraksts. Skaidrs, ka mans ķermenis bija pārsatināts ar zāļu paliekām pēc visām daudzajām, un brīžiem pat neizskaidrojamajam slimošanām. Es vienmēr esmu centusies zāles lietot tikai tad, ja nevar galigi savādāk, bet ārstu bažigā sejas izteiksme, ka šī ir nu tā reize, ka savādāk nevar, pēdējā laikā bija biežreiz. Pāri visam- nepareizi uzstāditā celiakijas diagnoze pirms desmit gadiem, diezgan nesen pārtapa par kairinātu zarnu sindromu, pie kura man viens no Latvijas vadošajiem gastroenterologiem, pēc nesekmīgas ārstēšanas ieteica nelietot uzturā miltus, piena produktus un samazināt cukura daudzumu pēc iespejas līdz minimumam. Atceros, ka sēdeju viņa kabinetā un vaicāju- dakter, bet ko tad lai es ēdu????? kur tad lai kādu prieciņu meklē? Viņš toleranti noteica- jāmeklē prieks citās lietās. Viegli pateikt, vai ne? Man ļoti žēl, ka toreiz (pirms gadiem trijiem) viņš neko nezināja vai neteica man par svaigēšanu. Tā nu šos pēdejos gadus skatijos, kā visi apkārt ēd smalkmaizītes un kūkas. Un jutos kā atstumtā. Šad un tad nobaudot kaut ko no bezglutēna kūkām, visbiežāk nācās konstatēt, ka tās ir negaršīgas vai tik ļoti treknas, ka drīz vien sāk sāpēt galva.



Interese par svaigēšanu radās pilnīgi nejauši, no Londonas atbraucot mīļai draudzenei, kura mūs ievilka informācijas jūklī par to, ka jāspiež suliņas, jādzer kokteilīši un galu galā viņa mūs uzaicināja uz vienīgo svaigēdāju restorānu Rīgā "Raw garden". Todien ēdām pa mazam kumosiņam no visa kā, lai saprastu- kas tas ir. Es biju sajūsmā, man ļoti garšoja. Un man beidzot ir pieejami saldumi, kurus varu ēst un kas ir ļooooti gardi! Visu vasaru cītīgi lasīju grāmatas, vācu visu iespējamo literatūru latviešu un citās valodās, lasīju internetā pieejamo, manā dzimšanas dienā lielākā daļa dāvanu bija svaigēdaju pavārgrāmatas. Jāatzīst- svaigēšanu uzsāku ļoti spēji, nedēļas laikā. Bet man bija motivācija, es ļoti vēlos izveseļoties! Tad nav grūti nudien. Mēneša laikā man pazuda visas pārtikas alerģijas! Tās bija kaudzēm- svaigi burkāni, vīģes, persiki, nektarīni, āboli, bumbieri, mandeles, lazdu rieksti utt. No vīģēm un burkāniem man piepampa kakls, no pārējiem lūpas. Tuvākie draugi smējās, ka es varu iet uz butolīna lūpu injekciju reklāmām pēc ābolu ēšanas. Kādu dienu ēdot Raw Garden man atnesa lielu ēdienu porciju sarīvētiem burkāniem. Ak, aizmirsu pabrīdināt, ka man tak alerģija, nodomāju. Bet..pamēģināšu. Pa drusciņai, pa mazumiņam- es apēdu visu un nekā!!! Sēdēju pie galdiņa ar asarām acīs un pateicos Dievam! Mana draudzene pēc neilga laika, tam neticot, lika man ēst viņas acu priekšā burkānu no savas dobes!! Un tā es pagaršoju no visa, uz ko man bija iepriekš alerģija- viss izgaisis. Ļoti ātri uzlabojās āda un acis sāka mirdzēt, kā man komentēja apkārtējie:) Man izgaisa galvas sāpes un vēdera spazmas, kuras tik ilgi bija sabiedrotās.


Es sāku mājās gatavot ēst, jo līdz šim biju izlutināta, veiksmīgi tikusi pie diplomēta pavāra vīra kārtā. Ko tik dzīve nepiespiež darīt 31 gada vecumā:D Mans pirmais ēdiens bija svaigēdaju kūka. Apbrīnodama savu mākslas darbu, to fotografēju no visām pusēm. Tā radās paradums laiku pa laikam bildēt to, ko gatavoju vai nu ar telefonu vai fotokameru.
Tā kā pēdējā pusgada laikā esmu tik daudz lasījusi par uzturu (ne tikai svaigēšanu, bet arī ph diētu, atslodzes dienām no ēdiena, hipokrāta diētu uml), sapratu, ka cilvēkiem šī tēma interesē. Tad nu laiku pa laikam padalīšos savā blogā ar kādām receptēm vai kādām citām ar uzturu saistītām pārdomām.
Es nezinu kurp mani šis ceļš aizvedīs. Eju pa maziem solīšiem. Joprojām gaidu daudz veselīgu izmaiņu sevī. Ilgojos kaut varētu dalīties ar daudz vairāk iedvesmojošiem atveseļošanās momentiem savā dzīvē, taču pagaidām to ir tik, cik pieminēju. Bet paldies Dievam par tiem, arī tas jau ir KAUT KAS!

mana pirmā raw kūciņa. melleņu.


Meitai lucernas dīksti tā garšo, ka ēd saujām.


Svaigēdaju "tusiņš"


Mans vīrs Pēteris Raw garden- uzstāda rekordu ingvera šotiņu dzeršanā. viņš izdzēra piecus.
jūs tā labāk nedariet:) (ja vien nesmērējat vasabi uz maizes)

pusdienoju kviešu zelmeņa sabiedrībā.


meitas brokastu maize- rupjmaize bez rauga, humuss, dažādi dīgsti, svaigi un saulē kaltēti tomāti


manas brokastis. Raw tomātu maize ar visādiem svaigumiem





dažādi salāti.



raw trifelītes pagatavojamas tik vienkārši, ka tas pa spēkam pat bērnam:)
apm 20 min darbiņš, no uzsākšanas brīža līdz gatavām bumbiņām

Tad nu mazs rezumē. Pusgada laikā esmu iepazinusi jaunu tik daudz brīnišķīgu ēdamu lietu kā: dīgsti (diedzētas lēcas, avotkreses, ķinas pupiņas, lucerna utt), kvinoja, visdažādaki garšaugi un salātlapas, kviešu zelmenis, raw maize, raw saldumi utt.
Nejūtos vairs kā izstumtā starp cilvēkiem, kas ēd miltus un visu citu, kas iepriekš bija liegts. Tā visa neēšanu uztveru kā ieguvumu, nevis zaudējumu. Ejot sabiedribā un pasākumos man ir līdzi kāds auglis vai rieksti.