Svaigēšana- tas ir daudz interesantāk nekā gaidīju

Es pat nezinu- ar ko sākt.
Ar iemeslu?
Ar datumu?
Ar pirmo recepti?
Nu labi.
Visu Pēc kārtas.
Ja es uzrakstītu medicīniskās sūdzibas, kuras mani noveda līdz domai par svaigēšanu vai vismaz ļoti kardināla uztura mainišanu, te būtu garš saraksts. Skaidrs, ka mans ķermenis bija pārsatināts ar zāļu paliekām pēc visām daudzajām, un brīžiem pat neizskaidrojamajam slimošanām. Es vienmēr esmu centusies zāles lietot tikai tad, ja nevar galigi savādāk, bet ārstu bažigā sejas izteiksme, ka šī ir nu tā reize, ka savādāk nevar, pēdējā laikā bija biežreiz. Pāri visam- nepareizi uzstāditā celiakijas diagnoze pirms desmit gadiem, diezgan nesen pārtapa par kairinātu zarnu sindromu, pie kura man viens no Latvijas vadošajiem gastroenterologiem, pēc nesekmīgas ārstēšanas ieteica nelietot uzturā miltus, piena produktus un samazināt cukura daudzumu pēc iespejas līdz minimumam. Atceros, ka sēdeju viņa kabinetā un vaicāju- dakter, bet ko tad lai es ēdu????? kur tad lai kādu prieciņu meklē? Viņš toleranti noteica- jāmeklē prieks citās lietās. Viegli pateikt, vai ne? Man ļoti žēl, ka toreiz (pirms gadiem trijiem) viņš neko nezināja vai neteica man par svaigēšanu. Tā nu šos pēdejos gadus skatijos, kā visi apkārt ēd smalkmaizītes un kūkas. Un jutos kā atstumtā. Šad un tad nobaudot kaut ko no bezglutēna kūkām, visbiežāk nācās konstatēt, ka tās ir negaršīgas vai tik ļoti treknas, ka drīz vien sāk sāpēt galva.

Interese par svaigēšanu radās pilnīgi nejauši, no Londonas atbraucot mīļai draudzenei, kura mūs ievilka informācijas jūklī par to, ka jāspiež suliņas, jādzer kokteilīši un galu galā viņa mūs uzaicināja uz vienīgo svaigēdāju restorānu Rīgā "Raw garden". Todien ēdām pa mazam kumosiņam no visa kā, lai saprastu- kas tas ir. Es biju sajūsmā, man ļoti garšoja. Un man beidzot ir pieejami saldumi, kurus varu ēst un kas ir ļooooti gardi! Visu vasaru cītīgi lasīju grāmatas, vācu visu iespējamo literatūru latviešu un citās valodās, lasīju internetā pieejamo, manā dzimšanas dienā lielākā daļa dāvanu bija svaigēdaju pavārgrāmatas. Jāatzīst- svaigēšanu uzsāku ļoti spēji, nedēļas laikā. Bet man bija motivācija, es ļoti vēlos izveseļoties! Tad nav grūti nudien. Mēneša laikā man pazuda visas pārtikas alerģijas! Tās bija kaudzēm- svaigi burkāni, vīģes, persiki, nektarīni, āboli, bumbieri, mandeles, lazdu rieksti utt. No vīģēm un burkāniem man piepampa kakls, no pārējiem lūpas. Tuvākie draugi smējās, ka es varu iet uz butolīna lūpu injekciju reklāmām pēc ābolu ēšanas. Kādu dienu ēdot Raw Garden man atnesa lielu ēdienu porciju sarīvētiem burkāniem. Ak, aizmirsu pabrīdināt, ka man tak alerģija, nodomāju. Bet..pamēģināšu. Pa drusciņai, pa mazumiņam- es apēdu visu un nekā!!! Sēdēju pie galdiņa ar asarām acīs un pateicos Dievam! Mana draudzene pēc neilga laika, tam neticot, lika man ēst viņas acu priekšā burkānu no savas dobes!! Un tā es pagaršoju no visa, uz ko man bija iepriekš alerģija- viss izgaisis. Ļoti ātri uzlabojās āda un acis sāka mirdzēt, kā man komentēja apkārtējie:) Man izgaisa galvas sāpes un vēdera spazmas, kuras tik ilgi bija sabiedrotās.

Es sāku mājās gatavot ēst, jo līdz šim biju izlutināta, veiksmīgi tikusi pie diplomēta pavāra vīra kārtā. Ko tik dzīve nepiespiež darīt 31 gada vecumā:D Mans pirmais ēdiens bija svaigēdaju kūka. Apbrīnodama savu mākslas darbu, to fotografēju no visām pusēm. Tā radās paradums laiku pa laikam bildēt to, ko gatavoju vai nu ar telefonu vai fotokameru.
Tā kā pēdējā pusgada laikā esmu tik daudz lasījusi par uzturu (ne tikai svaigēšanu, bet arī ph diētu, atslodzes dienām no ēdiena, hipokrāta diētu uml), sapratu, ka cilvēkiem šī tēma interesē. Tad nu laiku pa laikam padalīšos savā blogā ar kādām receptēm vai kādām citām ar uzturu saistītām pārdomām.
Es nezinu kurp mani šis ceļš aizvedīs. Eju pa maziem solīšiem. Joprojām gaidu daudz veselīgu izmaiņu sevī. Ilgojos kaut varētu dalīties ar daudz vairāk iedvesmojošiem atveseļošanās momentiem savā dzīvē, taču pagaidām to ir tik, cik pieminēju. Bet paldies Dievam par tiem, arī tas jau ir KAUT KAS!

mana pirmā raw kūciņa. melleņu.

Meitai lucernas dīksti tā garšo, ka ēd saujām.

Svaigēdaju "tusiņš"

Mans vīrs Pēteris Raw garden- uzstāda rekordu ingvera šotiņu dzeršanā. viņš izdzēra piecus.
jūs tā labāk nedariet:) (ja vien nesmērējat vasabi uz maizes)

pusdienoju kviešu zelmeņa sabiedrībā.

meitas brokastu maize- rupjmaize bez rauga, humuss, dažādi dīgsti, svaigi un saulē kaltēti tomāti

manas brokastis. Raw tomātu maize ar visādiem svaigumiem

dažādi salāti.

raw trifelītes pagatavojamas tik vienkārši, ka tas pa spēkam pat bērnam:)
apm 20 min darbiņš, no uzsākšanas brīža līdz gatavām bumbiņām

Tad nu mazs rezumē. Pusgada laikā esmu iepazinusi jaunu tik daudz brīnišķīgu ēdamu lietu kā: dīgsti (diedzētas lēcas, avotkreses, ķinas pupiņas, lucerna utt), kvinoja, visdažādaki garšaugi un salātlapas, kviešu zelmenis, raw maize, raw saldumi utt.
Nejūtos vairs kā izstumtā starp cilvēkiem, kas ēd miltus un visu citu, kas iepriekš bija liegts. Tā visa neēšanu uztveru kā ieguvumu, nevis zaudējumu. Ejot sabiedribā un pasākumos man ir līdzi kāds auglis vai rieksti.